Saimnieciskās darbības reģistrēšana

Google+ Pinterest LinkedIn Tumblr +

Viens no galvenajiem soļiem, ceļā uz profesionāla fotogrāfa karjeru, ir saimnieciskās darbības reģistrēšana. Tieši neskaidrības par un ap reģistrācijas un grāmatvedības jautājumiem ir galvenais iemesls, kādēļ zināma daļa fotogrāfu tā arī nenonāk nākamajā līmenī. Šajā rakstā es apskatīšu fotogrāfiem visatbilstošākos uzņēmējdarbības veidus, aplūkošu to galvenās priekšrocības un trūkumus, pastāstīšu par reģistrēšanās kārtību un potenciālo nodokļu slogu. Galu galā, lai ikviens fotogrāfs skaidri spētu saprast, kurš ceļš viņam ir visizdevīgākais.

Saimnieciskās darbības veicējs (PP)

Šis uzņēmējdarbības veids iedalās divās daļās – vispārējs saimnieciskās darbības veicējs un saimnieciskās darbības veicējs, kas valstij maksā patentmaksu. Izklausās mazliet sarežģīti, tomēr fotogrāfiem es primāri ieteiktu koncentrēties uz otro! Kādēļ? Fotogrāfs ir viena no dažām, izredzētajām profesijām, kam valsts ir ļoti atvieglojusi reģistrēšanās kārtību un nodokļu slogu. Vairāk par šo formātu lasiet rakstā par fotogrāfu reģistrāciju, maksājot patentmaksu! Tas ļauj ērti apvienot pamatdarbu ar fotografēšanu, maksājot 50 eiro tikai par mēnešiem, kad fotografējat. Tālāk es jau padziļinātāk centīšos apskatīt vispārējo saimnieciskās darbības veicēju.

Ja izvēlēsieties maksāt valstij ikmēneša patentmaksu, tad pie labākā scenārija (1250 eur ikmēneša ienākumi) Jūs nodokļos nomaksāsiet vien 4 %. Uzzināt vairāk >

Atšķirībā no formāta, kad fotogrāfs ir patentmaksas maksātājs, vispārējais formāts ļauj nodarbināt līdz pieciem darbiniekiem, maksājot par viņiem visus nepieciešamos nodokļus. Vai fotogrāfam tas ir nepieciešams? Lielākā daļa šīs nozares pārstāvju strādā vienatnē. Paši meklē klientus, paši fotografē, paši apstrādā attēlus. Šim formātam gan ir stipri lielāks nodokļu slogs, par ko pastāstīšu mazliet zemāk, tomēr pastāv iespēja pirms nodokļu nomaksas iegādāties visu nepieciešamo tālākai saimnieciskās darbības veikšanai – fototehniku, datorus, fotogrāfu kursus u.c.

Reģistrēšanās kārtība

Saimnieciskās darbības reģistrēšana saimnieciskās darbības veicējam ir visnotaļ vienkārša. Ir jāpaņem personu apliecinošu dokumentu un jādodas uz jebkuru VID klientu apkalpošanas centru. Tajā būs jāaizpilda nodokļu maksātāja reģistrācijas lapu, ko ir iespējams arī iepriekš lejupielādēt. To pašu ir iespējams izdarīt arī VID izstrādātajā EDS sistēmā (tiešsaistē, sēžot mājās).

Nodokļu likmes

Saimnieciskās darbības veicējam pēc idejas būs jāmaksā trīs veida nodokļus – iedzīvotāja ienākuma nodokli (IIN), sociālās iemaksas (VSAOI) un pensijas apdrošināšanu. Iedzīvotāja ienākuma nodoklis kopš šī gada ir progresīvs, proti, jo vairāk pelni, jo vairāk maksā. Ja Jūsu ienākumi būs mazāki par 20 000 eiro, IIN likme būs 20 %, ja robežās starp 20 000 un 55 000 eiro, tad – 23 %, bet ja Jūsu ienākumi pārsniegs arī 55 000 eiro slieksni, tad iedzīvotāju ienākuma nodoklis sasniegs 31.4 %.

nodokļu nomaksa

Sociālās iemaksas būs jāveic tikai tad, ja Jūsu ikmēneša ienākumi pārsniegs minimālo algu, kas uz doto brīdi ir 430 eiro. Tādā gadījumā Jums būs jārēķinās ar papildus 32.15 % nodokļa likmi. Vēl no Jūsu faktiskajiem ienākumiem tiks atskaitīta pensijas apdrošināšana 5 % apmērā.

Rupji ņemot, ja gadā nopelnīsiet 10 000 eiro, vairāk nekā pusi nāksies atdot valstij.

Šo nodokļu slogu ir iespējams mazliet samazināt, reģistrējoties kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam. Tādā gadījumā IIN tiks aizstāts ar 15 % likmi, kas būs mikrouzņēmuma ienākuma nodoklis. Atkritīs arī sociālās iemaksas un pensijas apdrošināšana. Pēdējie divi būs uz brīvprātības principa. Tomēr te ir divi ierobežojumi – gadā nedrīkstēsiet apgrozīt vairāk par 40 000 eiro un mēnesī uz rokas nedrīkstēsiet saņemt vairāk par 720 eiro. Pārējā nauda paliek kontā saimnieciskās darbības izdevumiem vai tukšo mēnešu algai. Un šeit noteikti ir jāpiesauc arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN). To nav jāmaksā, ja gada ienākumi nepārsniedz 40 000 eiro slieksni. Bet ja pārsniedz, tad rēķinieties ar papildus 21 % likmi pie jau tā apjomīgā nodokļu sloga. Par katru nopelnīto eiro nāksies šķirties no vairāk nekā 80 centiem.

Individuālais komersants (IK)

otrā trešā alternatīva fotogrāfiem ir saimnieciskās darbības reģistrēšana individuālā komersanta statusā. Šī uzņēmējdarbības forma īpaši neatšķiras no augstāk aprakstītā saimnieciskās darbības veicēja, tomēr ir atsevišķas nianses, kas to padara simpātiskāku tiem fotogrāfiem, kas nodarbina vairāk par pieciem darbiniekiem, vai apgroza summas, kas pārsniedz 284 600 eiro slieksni. Vai tādu ir daudz? Domāju, ka nē. Tomēr tā ir alternatīva, ko ir vērts apskatīt, ja fotogrāfam pieder, piemēram, sava fotostudija, kur ir pieklājīga klientu plūsma, augsta nomas maksa un citas nianses. Tomēr vidējam fotogrāfam, visticamāk, šī nebūs izdevīgākā un saistošākā no alternatīvām.

Reģistrēšanās kārtība

Pirmām kārtām, vajadzēs aizpildīt individuālajiem komersantiem paredzēto veidlapu, ko ir iespējams lejupielādēt Uzņēmumu reģistra mājaslapā. Par cik būs nepieciešama juridiskā adrese (vieta, uz kuru tiks sūtītas svarīgas vēstules, un kur uzglabāsies visi dokumenti), vajadzēs sagatavot nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanu, ka viņam piederošajā īpašumā reģistrējat savu juridisko adresi. Ja īpašums pieder jums – atļauju, pats par sevi saprotams, nevajadzēs. Aizpildīto veidlapu būs jāaiznes pie zvērināta notāra, lai tas apstiprina Jūsu rīcībspēju un parakstu. Pēc tam šo veidlapu, kopā ar juridiskās adreses reģistrācijas piekrišanu, būs jānogādā Uzņēmumu reģistrā. Uz vietas būs arī jāsamaksā, apmēram, 50 eiro par dažādām publikācijām (Komercreģistrā un Latvijas Vēstnesī).

Nodokļu likmes

Nodokļu likmes individuālajiem komersantiem ir identiskas saimnieciskās darbības veicējiem, vien jārēķinās ar papildus pierēķināmo pievienotās vērtības nodokli (PVN), jo apgrozījums pārsniegs 40 000 eiro gadā. Pārsniegs, jo tieši apgrozījums, visticamāk, arī ir galvenais iemesls, kādēļ lai Jūs izvēlētos šo uzņēmējdarbības formu. Arī individuālais komersants var izvēlēties maksāt mikrouzņēmuma nodokli, bet tad ir tie paši ierobežojumi, kas saimnieciskās darbības veicēja gadījumā, kas atkal nozīmē, ka šis nav visatbilstošākais uzņēmējdarbības veids Jūsu vajadzībām. Visticamāk, ka atbilstošākā būs sabiedrība ar ierobežotu atbildību, tautā pazīstama kā SIA.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA)

sabiedrība ar ierobežotu atbildību

Manuprāt, šī ir visatbilstošākā uzņēmējdarbības forma tad, ja Jūsu (šajā gadījumā Jūsu uzņēmuma) ienākumi gadā atrodas intervālā starp 15 000 un 40 000. Kāpēc tieši šāds intervāls? Pirmais skaitlis ir patentmaksātāja griesti, bet otrs – PVN grīda. Bez tam, izvēloties šo uzņēmējdarbības formu, Jūs problēmu gadījumā neatbildat ar visu sev piederošo mantu, bet gan ar uzņēmuma pamatkapitālu.

Reģistrēšanās kārtība

SIA var reģistrēt gan viens, gan vairāki dibinātāji. Nu, piemēram, ja esat fotogrāfu apvienība. SIA pamatkapitāls ir 2800 eiro (nauda, ko ieskaitīsiet uzņēmuma kontā un tur arī atstāsiet), taču vēl aizvien ir iespējams piereģistrēt mazkapitāla SIA, kur pamatkapitālā ir jāiemaksā tikai vienu eiro, bet pārējo summu ir jāiemaksā proporcionāli, četros maksājumos, četru gadu laikā. Pirmajā gadījumā par pamatkapitālu var kalpot arī, piemēram, automašīna vai nekustamais īpašums, otrā – ne.

Es pastāstīšu mazliet vairāk par mazkapitāla SIA (1 eiro sākumkapitāls) reģistrāciju, jo tā vairāk atbilst fotogrāfu iespējām un vajadzībām. Mazkapitāla SIA var reģistrēt ne vairāk kā pieci cilvēki. Vismaz vienam no viņiem ir jābūt valdē – tieši valdē esošie cilvēki likuma priekšā atbild par SIA savārītajām ziepēm. Visi manis minētie dokumentu paraugi ir apskatāmi UR mājaslapā. Ja SIA dibina viens cilvēks, kas ir ticamākais scenārijs, tad pirmais solis ir dibināšanas lēmuma aizpildīšana. Ja dibinātāji tomēr būs vairāki, tad tas būs dibināšanas līgums.

Tālāk būs jāaizpilda statūtus. Tajos tiks norādīts uzņēmuma nosaukums, pastāvēšanas mērķis, darbības nozare. Tāpat tur būs norādīts pamatkapitāla lielums, uzņēmuma daļu skaits, nominālvērtība, valdes sastāvs un valdes locekļu tiesības, dažādi noteikumi un atrunas, ko dibinātāji uzskata par svarīgām, un kas nav pretrunā ar Komerclikumu. Nākamais solis – bankā būs jāatver uzņēmuma kontu un tajā jāieskaita pamatkapitālu – 1 eiro. Banka par šo darbību Jums izsniegs izziņu, ko pievienosiet pārējiem dokumentiem.

monēta

Tāpat būs jāaizpilda 4. veidlapu par kapitālsabiedrības ierakstīšanu Komercreģistrā. Ja juridiskā adrese nav Jūsu īpašumā, vajadzēs rakstisku atļauju no īpašuma īpašnieka par to, ka viņš akceptē to, ka viņa īpašumā reģistrējat savu juridisko adresi. Ar visu šo papīru kaudzi Jums būs jādodas uz Uzņēmumu reģistru, uz vietas samaksājot arī Valsts nodevu un maksu par publikāciju Latvijas Vēstnesī. Tas kopumā izmaksās, apmēram, 35 eiro.

Nodokļu likmes

Augstāk, abās pārējās uzņēmējdarbības formās, esmu rakstījis par mikrouzņēmuma nodokli, tā priekšrocībām un trūkumiem. Šo nodokli ir iespējams piesaistīt arī SIA, taču to ir jānorāda pieteikuma veidlapā, dibināšanas procesa sākumā. Ja izvēlēsieties klasisko SIA nodokļu formātu, un Jums nebūs darbinieku, peļņu varēsiet izmaksāt sev dividendēs. Tām ir noteikta 20 % nodokļu likme. Tomēr ir kāds trūkums – valdes loceklis SIA ir obligāts. Ja valdes loceklis ir vienīgais darbinieks, un ja viņš ir arī īpašnieks, un ja mēneša apgrozījums ir mazāks par 2150 eiro, tad viņam nav jāizmaksā algu, tomēr, ja kaut kas no šīm divām lietām ir citādi – uzņēmums nopelna vairāk, ir vairāki darbinieki, tad valdes loceklim būs jāizmaksā minimālo algu. Tas nozīmē, ka valstij par šo algu būs jāpārskaita visus nepieciešamos nodokļus. Valdes loceklim uz rokas paliks ap 310 eiro un nodokļos uzņēmumam būs jānomaksā ap 222 eiro mēnesī.

Gala secinājumi un ieteikumi fotogrāfiem

Ja fotogrāfs darbojas viens pats, nevēlas nodarbināt darbiniekus, kas viņa vietā meklēs klientus, apstrādās fotogrāfijas un darīs citas lietas, tad prātīgākā izvēle būtu valstij maksāt patentmaksu. Ja fotogrāfs izspiedīs maksimumu – vidējo mēneša ienākumu 1250 eiro apmērā, nodokļos nāksies nomaksāt vien 4 %. Ja fotogrāfs vēlas nodarbināt dažus darbiniekus, tad prātīgi būtu izvēlēties vispārējo saimnieciskās darbības veicēja formātu. Vai tam piemērot mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu, vai nē, tas izrietēs no tā, vai katrs darbinieks, Jūs ieskaitot, akceptēs to, ka uz rokas saņems ne vairāk par 720 eiro. Toties ar pārējo naudu varēsiet apmaksāt degvielas izdevumus, jaunas fototehnikas iegādi un citas lietas, par to nemaksājot papildus nodokļus.

Ja apgrozījums ir iespaidīgs – vismaz 15 000 eiro gadā, neatkarīgi no tā, vai Jūs algojat darbiniekus, vai nē, es ieteiktu reģistrēt SIA. Kļūstiet par valdes locekli, saņemiet to minimālo algu, un gada beigās pārējo summu izņemiet dividendēs! Tas prasīs vien 20 % pārskaitīšanu nodokļos, kas uz pārējo uzņēmējdarbības formu fona ir visnotaļ izdevīgi. Ja Jums radās kādi papildus jautājumi, es ieteiktu sazināties ar Valsts ieņēmumu dienestu. Piezvaniet uz viņu klientu apkalpošanas centru  – tur strādā laipni un zinoši cilvēki, un šī raksta tapšanas gaitā sazvanījos ar viņiem diezgan paprāvu reižu skaitu. Katru reizi guvu man nepieciešamās atbildes.

Vai noderēja? – Tad noteikti padalies ar draugiem!

Dalieties!

Izsakiet viedokli